Viedais sargs, dzīvības avots
Līdz ar industrializācijas un urbanizācijas paātrināšanos notekūdeņu novadīšana ir izraisījusi arvien nopietnāku ūdens vides un ūdens resursu piesārņojumu. Neattīrīti vai neatbilstoši attīrīti rūpnieciskie notekūdeņi un sadzīves notekūdeņi satur lielu daudzumu kaitīgu vielu, piemēram, smagos metālus, ķīmiskos piesārņotājus un patogēnus. Šīs vielas ne tikai iznīcina ūdens ekosistēmas līdzsvaru, izraisot ūdenstilpju eitrofikāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet arī apdraud dzeramā ūdens avotu drošību, kavē lauksaimniecības, zivsaimniecības un rūpniecības ilgtspējīgu attīstību un palielina sociālās pārvaldības un vides atjaunošanas izmaksas. Tāpēc ūdens piesārņojuma monitoringa un novēršanas pasākumu stiprināšana ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu ūdens resursu drošību, saglabātu ekoloģisko vidi un sociālo stabilitāti..
PIETEIKUMS
01 Drenāžas ūdens kvalitātes monitorings
Izplūde ir tiešs kanāls, pa kuru notekūdeņi nonāk dabiskajās ūdenstilpēs. Tāpēc stingra ūdens kvalitātes uzraudzība izplūdē ir galvenais pasākums, lai kontrolētu piesārņojuma avotus un nodrošinātu lejtecē esošo ūdenstilpju kvalitāti. Izplūdes monitorings parasti ir vērsts uz punktveida avotu izplūdēm, piemēram, pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, rūpniecības uzņēmumu ietekām un lietus ūdens notekūdeņu izvadēm. Ar regulāru vai nepārtrauktu monitoringu ir iespējams nodrošināt, ka izvadītā ūdens kvalitāte atbilst valsts vai vietējiem standartiem, un nekavējoties atklāt un novērst pārmērīgas noplūdes.
- Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP): svarīgs rādītājs organisko vielu satura mērīšanai ūdenī.
- Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP): atspoguļo bioloģiski noārdāmo organisko vielu daudzumu ūdenī.
- Amonjaka slāpeklis (NH₃-N): novērtē slāpekļa savienojumu koncentrāciju ūdenstilpēs. Pārmērīgs daudzums var izraisīt ūdenstilpju eitrofikāciju.
- Kopējais fosfors (KP): Līdzīgi kā amonija slāpeklis, arī pārmērīgs fosfora daudzums var izraisīt ūdenstilpju eitrofikāciju.
- Suspendētās cietvielas (SS): norāda uz neizšķīdušām cietvielām ūdenī, piemēram, nogulsnēm, organiskajām daļiņām utt.
- pH vērtība: mēra ūdens pH līmeni. Pārāk augsts vai pārāk zems pH līmenis ietekmēs ūdens organismu izdzīvošanu.
- Izšķīdušais skābeklis (DO): Zems DO līmenis ir būtisks ūdens ekosistēmu uzturēšanai, un tas var izraisīt zivju bojāeju.
02. Ūdens kvalitātes monitorings upju augštecē un lejtecē
Upes ir galvenie virszemes ūdeņu nesēji, un ūdens kvalitātes apstākļi dažādos posmos augštecē un lejtecē tieši atspoguļo piesārņojuma situāciju baseinā. Augšteces ūdens kvalitāte nosaka lejteces apgabalu ūdens drošību; savukārt lejteces ūdens kvalitāte visaptveroši atspoguļo visa baseina piesārņojuma slodzi. Ilgtermiņa monitorējot vairākus upes augšteces un lejteces posmus, var novērtēt piesārņojuma avotu ietekmes apmēru un pakāpi, nodrošinot zinātnisku pamatu saprātīgu ūdens resursu apsaimniekošanas un aizsardzības stratēģiju izstrādei.
- Parastie ūdens kvalitātes parametri: tostarp pH vērtība, temperatūra, vadītspēja, izšķīdušā skābekļa (DO) daudzums, duļķainība utt. Šie parametri ļauj ātri izprast ūdenstilpes pamatfizikālās un ķīmiskās īpašības.
- Barības vielu sāļi: piemēram, amonija slāpeklis (NH₃-N), nitrāti (NO₃), nitrīti (NO₂) un kopējais fosfors (TP), ko izmanto, lai novērtētu ūdenstilpju eitrofikācijas risku.
- Organiskie piesārņotāji: piemēram, ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) un bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP), ko izmanto, lai novērtētu organisko vielu piesārņojuma līmeni.
03 Ezeru un ūdenskrātuvju ūdens kvalitātes monitorings
Ezeri un rezervuāri ir ne tikai nozīmīgas saldūdens rezerves, bet arī galvenais dzeramā ūdens avots daudzās pilsētu un lauku teritorijās. Tā kā tie ir relatīvi slēgti, pēc piesārņojuma atjaunošana ir sarežģīta. Tāpēc ir nepieciešama šo ūdenstilpju ūdens kvalitātes ilgtermiņa izsekošana un monitorings, īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā eitrofikācija un smago metālu piesārņojums. Turklāt ūdens kvalitāte ezeros un rezervuāros mēdz mainīties lēni, bet, tai pasliktinoties, tas var ilgtermiņā ietekmēt ekosistēmas un cilvēku veselību.
- Barības vielu sāļi: piemēram, amonija slāpeklis (NH₃-N), nitrāti (NO₃), nitrīti (NO₂) un kopējais fosfors (TP), ko izmanto, lai novērtētu ūdenstilpju eitrofikācijas risku.
- Caurspīdīgums: Mērot ūdenstilpes caurspīdību, netieši var novērtēt ūdenstilpes duļķainību un aļģu skaitu.
- Izšķīdušais skābeklis (DO): Tas ir būtisks ūdens ekosistēmu uzturēšanai, īpaši augstās temperatūrās vasarā. Zems izšķīdušā skābekļa līmenis var izraisīt zivju bojāeju. pH vērtība: Mēra ūdens pH līmeni. Pārāk augsts vai pārāk zems līmenis ietekmēs ūdens dzīvības izdzīvošanu.
- Organiskie piesārņotāji: piemēram, ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) un bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP), ko izmanto, lai novērtētu organisko vielu piesārņojuma līmeni.
04 Gruntsūdeņu kvalitātes monitorings
Kā svarīgs slēpts ūdens resurss, gruntsūdeņi spēlē neaizstājamu lomu ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanā un cilvēku ūdens vajadzību apmierināšanā. Tomēr gruntsūdeņi ir uzņēmīgi pret piesārņojumu no lauksaimniecības mēslošanas līdzekļiem, pesticīdu noplūdēm, rūpniecisko notekūdeņu noplūdēm un citiem faktoriem. Gruntsūdeņu lēnās atjaunošanās ātruma dēļ, kad tie ir piesārņoti, to atjaunošana ir ārkārtīgi sarežģīta. Tāpēc gruntsūdeņu kvalitātes ilgtermiņa monitorings var sniegt agrīnu brīdinājumu par iespējamiem piesārņojuma riskiem un aizsargāt šo vērtīgo resursu.
- Tradicionālie ūdens kvalitātes parametri: tostarp pH vērtība, vadītspēja, šķīdība (DO), temperatūra utt., ko izmanto, lai novērtētu gruntsūdeņu pamatfizikālās un ķīmiskās īpašības.
- Barības vielu sāļi: piemēram, amonija slāpeklis (NH₃-N), nitrāti (NO₃), nitrīti (NO₂) un kopējais fosfors (TP), ko izmanto, lai novērtētu, vai gruntsūdeņi ir piesārņoti no lauksaimnieciskiem izkliedētiem avotiem.
- Smagie metāli: piemēram, svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms utt., īpaši apgabalos, kurus ietekmē rūpnieciskā darbība.
- Gaistošie organiskie savienojumi (GOS): piemēram, benzols, toluols, ksilols u. c., bieži parādās naftas ķīmijas, elektronikas ražošanas un citu nozaru tuvumā.
- Daļēji gaistoši organiskie savienojumi (VGOS): piemēram, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHS), polihlorētie bifenili (PCB) utt. Šīs vielas ir relatīvi stabilas vidē un grūti noārdāmas.
Savākšana un pārsūtīšana
Lai nodrošinātu ūdens kvalitātes piesārņojuma monitoringa precizitāti un veiktspēju reāllaikā, ir jāizvieto bezvadu ūdens kvalitātes sensori. Mingkong izmanto augstas precizitātes sensorus, lai mērītu ūdens kvalitātes parametrus (piemēram, ĶSP, BSP, amonija slāpekli, kopējo fosforu utt.) ap upes ieteku vai augšteces un lejteces nogāzēm. (smagie metāli utt.) Iekārta atbalsta trīs Netcom 4G vai NB sakaru metodes, lai piekļūtu monitoringa datiem monitoringa platformā, izmantojot 4G vai NB bezvadu tīklu, nodrošinot, ka monitoringa platforma un mobilie lietotāji var savlaicīgi iegūt precīzu informāciju par ūdens kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un stabilu pamatu lēmumu pieņemšanai.
Būvniecības nozīme
1. Nodrošināt ūdens resursu drošību
Drenāžas sistēmas ūdens kvalitātes monitorings reāllaikā nodrošina dzeramā ūdens avotu drošību, aizsargā sabiedrības veselību un novērš slimību izplatīšanos.
2. Veicināt vides aizsardzību
Samazināt piesārņotāju emisijas, uzlabot ūdens kvalitāti, aizsargāt ūdens ekosistēmas un uzlabot pilsētvides kvalitāti.
3. Uzlabot ārkārtas reaģēšanas spējas
Ātri brīdināt par vides ārkārtas situācijām, nodrošināt reāllaika datu atbalstu un palīdzēt attiecīgajām nodaļām ātri veikt efektīvus ārkārtas pasākumus.
4. Uzlabot pilsētas pārvaldības līmeni
Inteliģenta uzraudzība palīdz precīzai pārvaldībai, optimizē resursu sadali, uzlabo pārvaldības efektivitāti un samazina vides piesārņojuma kontroles izmaksas.
Iepriekšējie gadījumi
Pilsētas slimnīcas notekūdeņu kvalitātes monitoringa projekts
Šis projekts atrodas Jančeņas pilsētā, Dzjansu provincē. Tas galvenokārt uzrauga slimnīcu notekūdeņu kvalitāti. Slimnīcu notekūdeņi satur dažādas kaitīgas vielas (piemēram, zāļu atliekas, patogēnus utt.), kas rada potenciālus draudus videi un cilvēku veselībai. Nodrošina slimnīcu notekūdeņu izplūdes uzraudzību reāllaikā, savlaicīgi atklāj un novērš neparastas situācijas, reāllaikā attēlo un analizē datus, izmantojot uzraudzības platformu, un atbalsta tendenču prognozēšanu un neparastas trauksmes signālus.
Mēs ievērojam pilsētas “dzīvības līniju” un nodrošinām dzeramā ūdens avotu drošību, veicot ūdens kvalitātes monitoringu reāllaikā, vienlaikus samazinot piesārņotāju emisijas, aizsargājot ūdens ekosistēmas un veicinot vides aizsardzību. Monitoringa sistēmas viedā pārvaldība uzlabo pilsētas pārvaldības efektivitāti, optimizē resursu sadali, uzlabo reaģēšanas spējas vides ārkārtas situācijās, uzlabo pilsētu noturību un īsteno ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 27. decembris